Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantā, kā jau minēju, cita starpā ir teikts, ka dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas ir kopīpašuma daļa.

Likuma 11.pants „Dzīvokļa īpašnieka tiesības rekonstruēt, renovēt vai restaurēt dzīvokļa īpašumu” nosaka: „ Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, bet ievērojot normatīvo aktu prasības, rekonstruēt, renovēt vai restaurēt (turpmāk — pārbūvēt) atsevišķo (red. uzsvērums) īpašumu, ciktāl tas neskar kopīpašumā esošo daļu vai citus dzīvokļu īpašumus.”

Tālāk likuma 17.pants nosaka: visu dzīvokļa īpašnieku piekrišana nepieciešama tādu svarīgu jautājumu risināšanai kā kopīpašumā esošās daļas pārgrozīšana (palielināšana, samazināšana) un kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšana dzīvokļu īpašnieku starpā (16.panta otrās daļas 1., 2. punkts).

Visu īpašnieku piekrišana vajadzīga arī pirmpirkuma tiesību nodibināšanai (16.panta otrās daļas 3.punkts), savukārt pirmpirkuma tiesību atzīmes dzēšanai zemesgrāmatā nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Pilnvarojuma došanai likums prasa, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz divas trešdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem  (16.panta otrās daļas 4.punkts). Taču šie nosacījumi Jūsu intereses neskar, vienīgi izskaidroju sīkāk, ko nosaka likuma panti, par kuriem Jūs izteicāt neizpratni.

Toties uz Jūsu interesi attiecināms likuma 16.panta otrās daļas 5.punkts „lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšana”, par kuru likumā 17.panta 8.punktā ir noteikts: „Lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16.panta otrās daļas 5.punktā minētajiem jautājumiem, tas ir, par ūdensapgādes, kanalizācijas un publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, būvniecību (red. uzsvērums) vai pārvietošanu, nepieciešams, lai „par” nobalsotu dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi (red. uzsvērums) no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Likuma 4.panta otrajā daļā  ir teikts: „Uz kopīpašumā esošo daļu attiecināms Civillikuma 1067.-1072.pants. Civillikuma 1068.panta pirmās daļas noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl šā likuma 17.panta sestajā, septītajā, astotajā un devītajā daļā nav noteikts citādi.”

Tā kā ir noteikts citādi, nav vajadzīga visu, bet tikai vairākuma dzīvokļa īpašnieku piekrišana (50% plus viena balss). To LV portālam apstiprina arī Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis. Taču viņš skaidro, ka arī tad, ja iegūts šis dzīvokļa īpašnieku vairākuma atbalsts, ar lodžijas iestiklošanu vienkārši nebūs. Vēl šis pasākums ir jāsaskaņo ar attiecīgās pilsētas vai apdzīvotās teritorijas arhitektu. Ja viņš dos atzinumu, ka Jūsu iecerētā kopīpašuma daļas pārveide nav pieļaujama, tad dzīvokļu īpašnieku piekrišana neko nedos.