Labdien! Ar bērna tēvu esam vairākkārt runājuši un nevaram vienoties par bērna turpmāko dzīvesvietu. Meitai ir 7 gadi, un viņa šogad beidza bērnudārzu. Septembrī jāuzsāk skolas gaitas. Ar bērna tēvu nebijām laulībā un nedzīvojam kopā jau apmēram divus gadus. Līdz šim bija vienošanās, ka divas naktis nedēļā meita paliek pie tēva un katras otrās brīvdienas pavada kopā ar tēvu. Kādu pusotru gadu es esmu jaunās attiecībās, paredzētas laulības, un rudenī gaidām piedzimstam bērniņu. Šobrīd dzīvojam trīs cilvēki nelielā divistabu dzīvoklī Rīgas centrā. Ņemot vērā gaidāmo ģimenes pieaugumu un to, ka meitiņa uzsāks skolas gaitas, meklējam jaunu mājokli, vēlamies dzīvot privātmājā ārpus Rīgas (Siguldā), bet tad būtu jāmaina izvēlētā skola, kura šobrīd ir Rīgas centrā, kas ir ērta gan man, gan bērna tēvam. Meitiņas tēvs kategoriski nepiekrīt, ka mēs pārvāktos dzīvot uz Siguldu un mainītu izvēlēto skolu, jo tādā gadījumā viņam būs apgrūtinātas iespējas īstenot līdzšinējo aprūpi. Nevienu brīdi nesaku, ka viņš nevarēs tikties ar meitu arī darba dienās, bet tas viņu neapmierina, ka skola būs Siguldā. Uzturlīdzekļus tēvs nemaksā, argumentējot, ka abi rūpējamies par meitu vienādi, kas, protams, ir nosacīti. Kā būtu pareizi rīkoties šajā situācijā? Kā varam risināt šādu domstarpību, neejot uz tiesu? Vai jāmeklē dzīvesvieta tuvāk tēvam, lai viņam būtu ērtāk veikt aprūpi divas dienas nedēļā, ja mūs (jauno ģimeni) tas neapmierina un labāku dzīvi bērniem varēsim nodrošināt dzīvojot minētajā pilsētā?
No aprakstītās situācijas noprotams, ka abiem vecākiem rūp bērna labklājība un viņi vēlas saglabāt ciešu saikni ar savu meitu arī pēc ģimenes dzīves pārmaiņām. Šāda attieksme ir būtisks pamats, lai, sadarbojoties un meklējot kompromisus, rastu bērna interesēm vispiemērotāko risinājumu.
Pamatojoties uz Latvijas normatīvajiem aktiem, bērna vecākiem arī tad, ja viņi nav bijuši laulībā vai nedzīvo kopā, ir kopīga aizgādība, ja vien nav panākta cita vienošanās vai tiesas nolēmums. Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu aizgādība ir vecāku tiesību un pienākumu kopums rūpēties par bērnu, viņa mantu un pārstāvēt viņu personiskajās un mantiskajās attiecībās. Aizgādības tiesības ietver arī lēmumu pieņemšanu par bērna dzīvesvietu, izglītību, veselību un citiem būtiskiem jautājumiem. Tādēļ, ja viens no vecākiem vēlas mainīt bērna dzīvesvietu vai skolu, tad tas jāsaskaņo ar otru vecāku, kamēr aizgādība ir kopīga.
Šādās situācijās, kad vecākiem ir atšķirīgi viedokļi par bērna turpmāko dzīvesvietu, vispirms ieteicams mēģināt panākt savstarpēju vienošanos (vēlams to izdarīt rakstiski). Vienošanās var ietvert ne tikai bērna dzīvesvietas un izglītības jautājumus, bet arī praktiskus aspektus, piemēram, kā tiek segti uzturlīdzekļi. Tā, piemēram, vecāki var vienoties, ka bērns ikdienā dzīvo pie mātes, bet tēvs sedz konkrētus izdevumus: par interešu izglītību vai transportu uz skolu, vai tamlīdzīgi. Šāda skaidra vienošanās palīdz izvairīties no konfliktiem nākotnē un nodrošina bērnam stabilu vidi.
Ja pašiem vienoties tomēr nav izdevies, tad ieteicams izmantot mediācijas iespējas, kas var palīdzēt strukturētā un neitrālā vidē rast bērna interesēm atbilstošu risinājumu. Vairāk informācijas pieejams Sertificētu mediatoru padomes tīmekļvietnē.
Ja tomēr līdzšinējie soļi nav bijuši rezultatīvi un vienošanās par bērna dzīvesvietu un saskarsmes kārtību nav iespējama, tad vecāks var vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, tomēr tas būtu uzlūkojams kā galējais līdzeklis bērna labāko interešu nodrošināšanai.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
